Kāpēc mājdzīvniekus ir nepieciešams sterilizēt un kastrēt?
29.09.2022
Gandrīz ikviens cilvēks, kuram ir mājdzīvnieks, ir saskāries ar jautājumu par sava mīluļa kastrāciju. Tiesa, bieži vien sabiedrībā ir izveidojušies daudzi mīti un neskaidrības par šo tematu, tādēļ skaidrojam, ko tad īsti šīs procedūras nozīmē un kam tās ir nepieciešamas.
Kas jāņem vērā?
Kastrēšana un sterilizācija nozīmē to, ka tiek novērsta dzīvnieku tālāka pavairošana. Kastrēti (sēklinieku amputācija) tiek vīriešu kārtas pārstāvji – kaķi un suņi, bet sterilizēti (ovariohisteroektomija) tiek sieviešu kārtas dzīvnieki – kaķenes un kucītes. Taču termins "sterilizācija" ir attiecināms arī uz vīriešu kārtas dzīvniekiem, jo tas apzīmē to, ka dzīvnieks orgānu amputācijas dēļ vairs nespēj radīt pēcnācējus.
Kastrēt nepieciešams tos dzīvniekus, kurus saimnieki nevēlas pavairot, bezšķirnes dzīvniekus, mīluļus, kas tiek paņemti no patversmes, kā arī tos, kuri netiek pieskatīti pietiekami daudz, piemēram, tiem tiek ļauts brīvi skraidīt lauku teritorijās.
Suņiem vidēji ir divas meklēšanās gadā, un katrā meklēšanās reizē var piedzimt vidēji četri kucēni, savukārt no vienas kaķenes gadā var piedzimt pat 80 kaķēni, līdz ar to, lai nerastos šādas neparedzētas situācijas, nepieciešams mājdzīvniekus sterilizēt vai kastrēt.
Tāpat kastrācija un sterilizācija samazina dzīvnieku vēlmi skriet prom no mājām, kas ir bieži novērojama uzvedība meklēšanās laikā, kad hormoni ņem virsroku un dzīvniekam būtiskākais ir atrast pretējo dzimumu. Šādi klaiņojot, dzīvnieki apdraud gan sevi, riskējot pakļūt zem automašīnas vai tiekot sakosti, gan citus, hormonu iespaidā esot agresīvi vai radot pēcnācējus ielas dzīvniekiem. Šajā situācijā var palīdzēt kastrācija, jo tā samazina vēlmi iet prom no mājām un neklausīt saimnieku.
Bieži saimnieki, kuru kaķi dzīvo mājās un ārpus telpām neiziet, uzskata, ka viņu mīluļi var palikt arī nekastrēti. Tomēr, sterilizēt ieteicams arī mājās dzīvojošos kaķus, jo šiem dzīvniekiem ir ļoti izteikti instinkti iezīmēt savu teritoriju. Tieši nekastrētie kaķi, sajūtot apkārtnē citu dzīvnieku, var piekopt norādīto niķi. Turklāt, ja kaķis netiek laicīgi kastrēts vai sterilizēts un jau ir sācis iezīmēt savu teritoriju, viņu no šīs uzvedības atradināt ir īpaši grūti. Līdz ar to iesakāma kaķiem sterilizāciju veikt vēl pirms pirmās meklēšanās, nevis atļaut mīlulim pilnībā nobriest.
Kaķus ieteicams kastrēt aptuveni sešu mēnešu vecumā, savukārt suņa kastrēšana atkarīga no šķirnes. Mazo šķirņu suņi nobriest agrāk, lielo šķirņu suņi – vēlāk, tādēļ vecums var variēt no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Taču visi gadījumi ir individuāli jāpārrunā ar veterinārārstu, kurš novērtēs mājdzīvnieka veselības stāvokli un, vispareizākajā gadījumā, paņems arī asins analīzes.
Nokavēt kastrāciju nav iespējams, taču pētījumi liecina - ja dzīvnieks tiek kastrēts līdz pirmajai meklēšanās reizei, risks saslimt ar piena dziedzeru audzējiem tiek samazināts līdz minimumam, savukārt, ja tiek sterilizēts pēc pirmās meklēšanās vai ar katru gadu vēlāk, tad šis risks arvien palielinās.